Author Archives: admin

Austrumu Jaunais gads

Austrumu jeb Ķīniešu Jaunais gads tiek gaidīts un svinēts, balstoties uz Lunāro jeb Mēness kalendāru, tāpēc tā svinības ik gadu norisinās apmēram mēnesi vēlāk nekā Rietumos, kur Jauno gadu svin 1. janvārī. Ik gadu Ķīniešu Jaunā gada datums mainās, iekrītot laika periodā no 21. janvāra līdz 21. februārim.

Austrumu Jauno gadu svin galvenokārt Ķīnā un citās Dienvidaustrumāzijas valstīs, piemēram, Japānā, Vjetnamā, Mongolijā un Indonēzijā. Balstoties uz Lunāro kalendāru, Dienvidaustrumāzijas daļā Jaunais gads iezīmē ziemas beigas un pavasara sākumu, kas burtiski atspoguļojas arī tā Mandarīnu valodas nosaukumā – Pavasara festivāls, kas it īpaši tika popularizēts pēc Cjinu impērijas sabrukuma un Gregora kalendāra ieviešanas.

Pamatojoties uz lunisolāro kalendāru, Ķīniešu Jaunais gads tiek svinēts pirmajā ziemas jaunajā Mēnesī (pirmajā jaunajā Mēnesī, kas ir Ūdensvīra zīmē), kad ir noslēdzies pilns mēness cikls, proti, uzreiz pēc ziemas saulgriežiem.

Austrumu astroloģijā Austrumu cikls ir veidots no 12 Mēness gadiem, kuriem katram, balstoties uz leģendu par Budu un dzīvniekiem, ir veltīts savs dzīvnieks – Žurka, Vērsis, Tīģeris, Trusis, Pūķis, Čūska, Zirgs, Aita, Pērtiķis Gailis, Suns un Cūka. Lai gan ik pēc 12 gadiem katra dzīvnieka gads atkārtojas, savu stihiju, piemēram, koku, uguni, zemi, metālu vai ūdeni, tas nomaina tikai 60 gadu laikā.

Austrumu Jaunā gada svinības sākas līdz ar jauno Mēnesi pirmajā gada dienā un ilgst 15 dienas, proti, līdz pilnmēnesim. Svinību pēdējo dienu – 15 dienu – sauc par Laternu festivālu, kas tiek svinēta līdz vēlai nakts tumsai, dodoties laternu apgaismotā gājienā.

15 dienu Jaungada svinības:
1. Pasakās Zemes un Debesu labajiem spēkiem, atturoties no gaļas ēšanas, lai nodrošinātu sev ilgu un laimīgu dzīvi;
2. Pasakās saviem senčiem, izrāda cieņu saviem vecākiem, ieturot kopīgu maltīti, kā arī izrāda īpašu labvēlību suņiem, jo šī diena ir “suņu dzimšanas diena”;
3., 4. Znotu dienas, kad znoti godina un lutina savas sievas vecākus;
5. Po Woo diena, kad paliek mājās un godina Pārticības dievu;
6. Apciemo savus radus un draugus, kā arī dodas uz templi lūgt laimi, pārticību un veselību jaunajam gadam;
7. Lauksaimnieku diena, kad dižojas ar pērnā gada ražu, gatavojot speciālu, 7 dārzeņu dzērienu, kā arī “cilvēka dzimšanas diena”, kad ēd īpaši garas nūdeles garam mūžam un svaigas zivis veiksmei;
8. Ģimenes svētku diena, kad ģimene tiekas pie svētku galda;
10. – 12. Aicina un uzņem viesus – radiniekus un draugus, ieturot bagātīgas maltītes;
13. Atslodzes diena, kad uzturā lieto tikai rīsus un šķiedrām bagātas saknes;
14. Gatavojas Laternu gājienam;
15. Dodas Laternu gājienā, kas ir Jaungada svinību kulminācijas brīdis.

Jaunais gads 2016 ar kredītu

2015. gads jau tuvojas noslēgumam un vairs nav tālu palicis līdz 2016. gada pirmajai dienai un 2015. gada vecgada vakaram. Un tā, kā parasti šīs jaungada svinības ir viena no vislabākajām gada ballītēm tad daudzi cilvēki tā vien gaida, kad atkal būs pagājis vesels gads un varēs atkal iztrakoties līdz sidrs patikai. Bet ne visi no šiem trakotājiem padomā jau iepriekš to, ka šīs izpriecas izmaksā visai dārgi un tāpēc ir vajadzīgi visai ievērojami naudas līdzekļi lai nebūtu jāuztraucas ne par ēdamo nedz arī par alkoholu un citām izpriecām.

Tad šeit talkā nāk ātrie interneta krediti, kas ļauj cilvēkiem aizņemties līdz pat 500 Eiro lielām naudas summām uz 30 dienām un pēc tam šo kredītu vai nu pagarināt vai arī atmaksāt pilnā apmērā. Ātrie kredīti ir labi ar to ka tos ir iespējams dabūt ļoti ātri un nav vajadzīgs ilgi stāvēt banku rindās vai arī gaidīt, kamēr apstiprinās jūsu aizdevuma pieteikumu. Tas nozīmē, ka piesakot šo kredītu naudu ir iespējams saņemt jau 20 minūšu laikā no kredīta pieteikuma izdarīšanas un tu jau pēc šī laika vari ar naudu darīt ko vien tu vēlies. Pamatā šie aizdevumi ir domāti tieši ārkārtas situācijās bet ne vienmēr cilvēki tos tieši tā arī izmanto un parasti sanāk tā, ka šo naudu var izmantot pilnīgi jebkādām darbībām, kuras vien tu vari iedomāties veikt par 500 Eiro apjomā, jo kad kredīts ir paņems tad tā nauda ir tava un neviens tev nevar noteikt to, ko tu ar šo naudu vari un ko nevari darīt. Un tev arī nav nevienam jāatskaitās, kā tas ir tad, kad tu ņem kredītu no bankas, jo klientu apkalpošanas speciālisti vienmēr jautā, kam nauda tiks tērēta, bet diezin vai tu gribi to kādam stāstīt un atskaitīties!

Šis jaunais gads un jaunā gada svinības solās būt vienas no trakākajām un visaizraujošākajām un tāpēc arī tie, kuri nav sakrājuši naudu tad var paņemt šādus aizdevumus un pēc tam jaunajā gadā ar jaunu sparu sākt atkal strādāt un atdot kredītu. Protams ir jābūt uzmanīgam, lai nesanāk aizņemties par daudz un ir jādomā par to, kā tu naudu varēsi atdot, bet arī nevajag par to pārāk uztraukties, jo pretējā gadījumā sanāks tā, tu nemaz nespēsi šo naudu izbaudīt un tad jau no aizdevuma vairs nav nekādas jēgas, jo tas jau tieši ir domāt tā, lai tu varētu izklaidēties šodien, bet par šo izklaidi maksāt pēc tam!

Kā vislabāk nosvinēt Vecgada vakaru?

Vecgada vakars ir viens no gaidītākajiem gada svētkiem. Tas nozīmē, ka ir pašas gada beigas, rit vēl pēdējās stundas, līdz iestājas jauns gads. Jaunais gads vienmēr ir saistīts ar cerībām, plāniem, mērķiem, kā arī cilvēki bieži vien, Jaunajam gadam sākoties, uzsāk dažādu apņemšanos izpildi, piemēram, atmet smēķēšanu, sāk nodarboties ar sportu, cenšas atrast jaunu darbu un vēl daudzi citi varianti. Tradicionāli Vecgada vakaru svinēja mājās ģimenes un tuvāko draugu lokā. Arī joprojām daudzi labāk izvēlas šos svētkus atzīmēt un Jauno gadu sagaidīt kopā ar sev mīļajiem cilvēkiem pie bagātīgi klāta svētku galda, kur netrūkst ne cūkas šņukurs, ne zirņi ar speķi. Tomēr laika gaitā daudzas paražas ir mainījušās un liela daļa sabiedrības labāk izvēlas Vecgada vakaru aizvadīt masu pasākumos, kur lielos kvantumos tiek tukšotas šampanieša pudeles un debesis jau vairākas stundas pirms pusnakts grezno Jaunā gada sagaidīšanas salūts.

Būtībā, lai labāk izvēlētos Vecgada vakara sagaidīšanas veidu, ir jāsaprot, kāda tipa cilvēks ir viņš pats – tāds, kurš vēlas klusu un sirsnīgu vakaru mājās, vai tāds, kuram nepieciešamas lielas cilvēku masas, skaļa mūzika un daudz jautrības līdz rīta gaismai. Protams, vienmēr pastāv iespēja apvienot šos abus variantus – gan paēst vakariņas ar ģimeni, gan izballēties ar draugiem.

Ja ir vēlme veco gadu aizvadīt un jauno sagaidīt omulīgā atmosfērā, tad iespējams, ka tieši šis ir laiks, lai aizbrauktu ciemos pie ģimenes, sen neredzētiem radiem vai tuviem draugiem. Svētku pavadīšana sev mīļo cilvēku kompānijā, vecā gada notikumu atcerēšanās, mājās gatavotas maltītes baudīšana noteikti ir brīnišķīgs Vecgada vakara svinēšanas variants. Viena no iespējām, kas šos svētkus var padarīt vēl īpašākus, ir laimīšu liešana. Valsts prezidenta uzrunas klausīšanās un kopīga svētku uguņošanas skatīšanās kopā ar mīļajiem cilvēkiem noteikti radīs īpašas un neaizmirstamas atmiņas. Ja tomēr nav vēlmes Vecgada vakaru pavadīt mājās, taču skaļas balles un pasākumi arī nevilina, tad, ja vien laika apstākļi atļauj, Vecgada vakaru iespējams pavadīt arī brīvā dabā. Kopā ar tuvākajiem cilvēkiem var noīrēt kādu viesu māju vai sarīkot ziemas pikniku pie ugunskura meža vidū. Svētku sarīkošana ārā noteikti paver vairākas iespējas, kā aktīvāk pavadīt Vecgada vakaru. Sniegots vakars dod iespēju vēl pēdējo reizi gadā pavizināties ar ragaviņām vai sarīkot pikošanos. Ja vien nav slinkums, tad fantastiskus brīžus var sniegt kopīgas zupas vārīšana vai kartupeļu cepšana ugunskurā. Mierīga un omulīga Vecgada vakara pavadīšanai patiesībā ir vajadzīgi tikai cilvēki, ar kuriem būt kopā.

Aktīvākiem Vecgada vakara svinētājiem katru gadu un gandrīz katrā pilsētā tiek piedāvāti dažādi pasākumi, balles, koncerti. Iespēju masveida pasākumiem patiešām ir daudz, atliek tikai pirms tam izvēlēties sev tīkamāko. Ja tomēr nav iespējams izvēlēties vienu izklaides iespēju, protams, svinētāji var doties no viena pasākuma uz citu un, ja ir vēlme, tad to var darīt visas nakts garumā. Lielākās pilsētās noteikti piedāvājumu klāsts būs daudz plašāks un arī cilvēku noteikti būs vairāk kā mazās pilsētās, tāpēc, ja ir vēlme pēc kārtīgas iztrakošanās lielā pūlī, tad iepriekš jau ir jāizvēlas, kurā vietā Vecgada vakaru pavadīt. Piedāvātie Vecgada pasākumi arī ir visdažādākie, sākot no lauku ballēm ar vietējiem muzikantiem un beidzot ar svinīgiem koncertiem, kur nepieciešams tērpties visgreznākajās kleitās un smokingos. Vecgada vakaru iespējams pavadīt klubos, bāros – gan regeja, gan alternatīvās mūzikas, gan karstāko hitu un tehno mūzikas pavadībā. Izvēle ir katra paša svinētāja rokās, jo muzikālā gaume tomēr katram ir cita. Vecgada vakara kulminācija noteikti ir pusnakts sagaidīšana, kad mijas gadu skaitļi. Šajā brīdī naksnīgajās debesīs tiek šautas simtiem raķešu, tiek atvērtas daudzas jo daudzas šampaniešu pudeles, kā arī cilvēki viens otram vēl laimīgu Jauno gadu, neskatoties uz to, vai blakus esošā persona ir pazīstama vai pilnīgi sveša.

Vecgada vakars noteikti ir starp tiem svētkiem, kurus iespējams pavadīt dažnedažādi. Galvenais ir saprast savas vēlmes, atrast īstos cilvēkus, ar ko kopā svinēt, doties tur, kur sirds kāro, un priecāties.

Jaunā gada apņemšanās

Katru gadu jaunajā gadā tiek ievērotas kādas tradīcijas. Tradīcijas visā pasaulē ir ļoti dažādas, bet pēdējos gados tieši rietumu valstīs izteikti ir radusies jauna tradīcija – jaunā gada apņemšanās. Ļoti daudz cilvēku ir gatavi atstāt daudz kaitīgu ieradumu vai problēmas vecajā gadā un jauno gadu uzsākt ar kādu noteiktu apņemšanos. Šai tradīcijai patiesībā ir simtiem gadu sena vēsture.

Babilonieši savulaik saviem dieviem apsolījās jaunu gadu uzsākt atdodot mantas, kuras viņi ir aizņēmušies un atmaksājot visus parādus. Senie romieši katru gadu uzsāka ar solījumiem dievam Janus, no kura vārda arī cēlies mēneša Janvāra nosaukums. Viduslaikos tieši pēc Ziemassvētku sezonas beigām, bruņinieki atkārtoti deva solījumus par 9 ideāliem, kādiem jābūt bruņiniekam. Līdzīga tradīcija šīm, ir sastopama arī jūadisma reliģijā. Ļoti interesants fakts – pēc Lielās depresijas apmēram ceturtdaļa amerikāņu jaunajā gadā izdomāja apņemšanos. 40% no tiem arī izdevās izpildīt plānoto.

Lielākā daļa jaunā gada apņemšanās ir ziedot nabadzīgajiem, kļūt neatlaidīgākam vai vairāk rūpēties par apkārtējo vidi. Citas populārākās apņemšanās: uzlabot savu fizisko kondīciju (nomest svaru, vairāk trenēties, ēst veselīgāk, lietot mazāk alkoholu, atmest smēķēšanu, beigt grauzt nagus vai darīt kādas citus sliktus ieradumus), uzlabot savu garīgo stāvokli (kļūt pozitīvākam, vairāk smieties, izbaudīt dzīvi), uzlabot savu finansiālo stāvokli (saplānot budžetu, taupīt naudu, veidot mazus uzkrājumus vai ieguldījumus), veikt uzlabojumus karjeras jomā (atrast darbu, dabūt jaunu, labāku darbu, nopelnīt amata paaugstinājumu), vairāk izglītot sevi (uzlabot sekmes skolā, vairāk lasīt grāmatas, klausīties mūziku, iemācīties kaut ko jaunu), doties ceļojumā, pieteikties brīvprātīgo darbā, atrast jaunus draugus un pavadīt laiku ar viņiem, kļūt daudz ticīgākam, vairāk laika pavadīt ar savu ģimeni un izveidot ģimeni, piemēram, izsakot bildinājumu vai parūpējoties par ģimenes pieaugumu.

Pēc statistikas datiem 35% no jaunā gada apņemšanām ir neiespējamas, jo tās vai nu nevar izpildīt viena gada laikā vai arī to neļauj izdarīt esošie apstākļi. 33% no apņemšanās izteicējiem gada laikā beidz tās pildīt un 23% vienkārši aizmirst par tām. Apmēram 10% cilvēku ir bijušas pārāk daudz jaunā gada apņemšanās. Ir veiktas daudzas aptaujas un lielākajā daļā cilvēki atzīst, ka vairākums jaunā gada apņemšanos neizpilda vai aizmirst.

Jaungada svinību komerciālā puse

Jaungada sagaidīšanas svētki jeb vecgada vakara svinēšana parasti ir ļoti lielas dzīres un cilvēki šo nākamā gada pirmo stundu sagaida ar atvērtām šampānieša pudelēm, salūtu un lielām dzīrēm, kas visnotaļ noteikti izmaksā diezgan krietnu naudas summu. Un arī pašvaldības veidojot šo salūtu parasti tērē vairākus desmitus tūkstošu, lai iegādātos pirotehniku un ar to veiktu šī salūta izveidošanu, un būtībā visa šī nauda tiek tā vienkārši “izšauta gaisā” jo 5 līdz 10 minūšu laikā ātri vien šis salūts beidzas un tad jau tas ir palicis tikai, kā atmiņa, ko vairs notvert nevar, bet nodokļu maksātāju nauda jau ir iztērēta. Es piemēram nevēlos lai mana nodokļu nauda tiktu tā iztērēta lai tikai sajūsminātu cilvēkus, bet es tur neko nevaru darīt, jo lielākā daļa uzskata, ka salūts ir ļoti foršs.

Jaungada svinībās vienmēr ir bijušas ļoti krāšņas un neviens šajās dzīrēs nežēlo naudu, pat tad, ja ir jāņem patēriņa kredīts, lai varētu šīs dzīres sarīkot. Bet kāpēc tad vispār mums būtu jāsvin, ja nav pietiekoši naudas līdzekļi? Būtībā jaungada svinības tāds komerciāls pasākums vien ir, jo cilvēki nav vēl sapratuši, ka viss, ko viņi šajās svinībās iztērē ir peļņa dažādiem uzņēmumiem sākot ar alkohola industriju un beidzot ar ēdieniem un pirotehniku. Šajos svētkos noteikti, ka visu šo preču kategoriju pārdošanas apjomam ir krietns pieaugums un noteikti, ka pirotehnikas industrija savu lielāko peļņu saņemt tieši jaungada svinību laikā, jo katrā pilsētā notiek salūts un tiek dedzināta nauda.

Ja mēs padomātu par to, kā var svinēt šos svētkus arī bez liekas tērēšanās, tad ir redzams, ka jaunais gads var būt arī daudz mierīgāks un bez liekas izšķērdības, ar mājā gatavotām vakariņām un bez alkoholiskajiem dzērieniem un to lietošanas. Jaungada sagaidīšana var būt, kā laiks, kad apdomāt, kas ir sasniegts pa šo gadu, un kādi mērķi ir piepildījušies, bet pie kādiem vēl ir jāpiestrādā un, protams, vajadzētu arī izvirzīt nākamā gada mērķus un to, kas tad būs svarīgākais. Šīm svinībām būtu jābūt vairāk iekšējām un jādod cilvēkam laiku atskatīties uz savu dzīvi no dažādiem aspektiem, bet tas noteikti nav iespējams, ja tiek lietots alkohols un visa sūri grūti pelnītā nauda tiek iztērēta šajā ballītē. Tāpēc nākamreiz, kad sviniet šos svētkus padomājiet vai tie tiešām ir nepieciešami un vai jums vispār ir vajadzīga šī “atpūta” vai tomēr var turpināt mācīties strādāt un darīt citas lietderīgas lietas.

Šampānietis Jaunajā gadā

Grūti ir iedomāties Jauno gadu bez šampānieša pudeles. Šis dzēriens mums asociējas ar kaut ko priecīgu, gaišu, tāpēc, lai skaisti atzīmētu Jaunā gada sagaidīšanu, uz galda ir jābūt šampānietim.

Lai svētki izdotos, šampānietim ir jābūt labas kvalitātes, tāpēc to vajag izvēlēties ļoti rūpīgi. Veikalos ir ļoti liela šampāniešu marku un ražotāju daudzveidība, kurā ir viegli apmaldīties. Ar pirkumu nevajag steigties, nevajag uzreiz pirkt pudeli, kura jums vizuāli ir iepatikusies un kuras cena jums liekas pievilcīga, vajag ļoti rūpīgi iepazīties ar informāciju, kura ir norādīta uz pudeles.

Pirmais, kam ir jāpievērš uzmanību ir pudele. Īsto šampānieti nepilda caurspīdīgās pudelēs, tāpēc ka stikls laiž cauri gaismu un tas slikti iespaido dzēriena īpašības un kvalitāti. Šampanietis, kurš ir iepildīts gaišās pudelēs veido savienojumus ar gaismu, rezultāta šampānieša garša kļūst rūgtena, šampānietis kļūst dzeltens un paliek vecs. Tumšā pudelē „dzirkstošais ” dzēriens vienmēr būs labas kvalitātes, jo tas saglabās šampānieša īpašības.

Etiķete uz pudeles kalpo ne tikai pircēju pievilināšanai un pudeles rotāšanai, bet ir svarīgs informācijas gūšanas veids. Diemžēl, kādreiz tā ir uzrakstīta ļoti sīkiem burtiem. Ja ir uzrakstīts „dabīgs”, tas nozīmē, kā šampānietis ir labas kvalitātes. Vēl ir jābūt norādītam, kāda vīnogu šķirne ,gatavojot dzērienu, ir izmantota un kādā valstī tas ir ražots. Lasot frāzi „ar saldinātājiem” vai „aromatizatoriem” pircējam ir jākļūst uzmanīgam, jo īstais šampānietis tādas vielas nesatur.

Labam šampānietim ir īss realizācijas termiņš. Pirms svētkiem veikalu priekšējos plauktos parasti novieto pudeles, kurām ātri beigsies realizācijas termiņš. Iepērkoties, tam jāpievērš uzmanība, jo tādam dzērienam var būt nepatīkama garša un tas var izraisīt saindēšanos, neriskējiet ar savu veselību.

Korķis ir ļoti svarīga šampānieša sastāvdaļa. Ir ļoti svarīgi, lai korķis būtu izgatavots no dabīga materiāla, jo tad, tas hermētiski noslēgs pudeles kakliņu. Tas neļaus šampānietim saskarties ar ārējo vidi. Nepērciet šampānieti, kurš ir aiztaisīts r plastmasas korķi, pērciet pudeli, kura ir aiztaisīta ar dabīgā materiāla korķi, tā daudz hermētiskāk noslēgs pudeli, tā nereaģēs ar gaisu un šampānietis neiegūs nepatīkamu, skābu garšu.
Pirms pasniegšanas šampānietis ir jāatdzesē līdz plus 7 – 9 grādu temperatūrai. Atdzesēt var ledusskapī vai spainītī ar ledu. Šampānieti nevajag dzesēt saldētavā un ilgi uzglabāt to saulainā un siltā vietā. Pudele jāatkorķē ļoti uzmanīgi, bez „šāviena”. Vispirms atbrīvojiet pudeli no folija, noņemiet stieples, tad ar vienu roku turiet korķi, ar otru grieziet pudeli, turiet to 45 grādu leņķī, kamēr korķis pats iznāks no pudeles kakliņa. Atkorķētu šampānieti var aizkorķēt atkal.

Šampānieti jādzer no pokāliem ar gludām sieniņām. Vajag, lai tie būtu caurspīdīgi, šauri un augsti, kā konuss, kurš uz augšu pakāpeniski paliek platāks un tad atkal šaurāks. Jāpiepilda 2/3 glāzes – lēnām un divos piegājienos. Augšējai pokāla daļa ir jābūt tukšai, tur koncentrēsies visas aromātiskās vielas un mēs varēsim sajust un izbaudīt šampānieša garšas buķeti.

Dzerot pus-sauso šampānieti galdā tiek pasniegti augļi, suflē, bizē, nesaldi cepumi. Saldo un pussaldo šampānieti lieto kopā ar desertiem. Jāatceras, ka ir uzkodas, kuras nesader ne ar vienu no vīniem. Neder: tomāti, ķiploki, etiķis, asās mērces, tāpat arī nav ieteicamas pārāk saldas, asas un skābas uzkodas. Nav ieteicams, dzerot šampānieti uzkost šokolādi, valriekstus, citrusaugļus vai sarkano gaļu.

Ceram, ka šie padomi ļaus jums izbaudīt brīnišķīgo dzērienu – šampānieti!

PS: ja tev jaunajā gadā pietrūkst naudas šampānietim, vari izvēlēties pakalpojumu kredīts ar sliktu kredītvēsturi un saņemt aizdevumu pat tad, ja tev ir sabojāta kredīt-vēsture!

Latviešu un citu tautu vecgada vakara sagaidīšanas tradīcijas

Jaungada sagaidīšanas tradīcijas laikam ejot Latvijā gandrīz nav mainījušās. Tieši tāpat, kā agrāk, mēs klājam bagātīgus galdus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir cūkas galva, zivis, pīrāgi, putras un alus. Un maize! Tai jābūt uz galda jebkuros svētkos, jo tā ir bagātības simbols. Mūsdienās nu jau par tradīciju gan Ziemassvētkos, gan Jaunajā gadā ir kļuvušas piparkūkas un mandarīni. To smarža un garša rada svētku sajūtu. Cilvēki priecājas, iet rotaļās, zīlē, dzied. Daudzi Jaungadu sagaida mājās un tad dodas skatīties krāšņo Jaungada uguņošanu. Jaungada uguņošana arī ir kļuvusi par Jaunā gada sagaidīšanas neatņemamu sastāvdaļu.

Lai Jaunā gadā vienmēr būtu nauda, tad maciņā ir jāieliek zivju zvīņas. Tā arī ir latviešu tradīcija.
Daudzas tradīcijas ir saglabājušās līdz mūsu dienām, daudzas ir pazudušas, bet daudzas esam pārņēmuši no citām tautām. Piemēram, tradīcija mainīt kaut ko sevī vai savā dzīvē pie mums ir atnākusi no Senās Babilonas.

Kādas ir citu tautu tradīcijas vecgada vakarā.

Dānija.
Dānijā ir pieņemts vecgada vakarā atnākt pie saviem radiniekiem, tuvajiem, draugiem un uz sliekšņa sasist traukus, kurus šim gadījumam krāj visu gadu. Dāņi uzskata, jo vairāk lausku, jo vairāk laimes jūs atnesīsiet viņu mājai.

Somija.
Vecgada vakarā jaunas, neprecētas meitenes iet laukā, nostājas ar muguru pret durvīm un pār plecu met zābaku, lai uzzinātu, jaunajā gadā apprecēsies vai nē. Ja zābaks nokrīt ar purngalu pret durvīm – tātad ātri būs kāzas, ja ar papēdi – tad būs vēl mazliet jāpagaida.

Holande.
Holandē tieši pusnaktīs visi kuģi šauj salūtus, bet katrās mājās tiek pasniegti pīrādziņi ar rozīnēm, kurus cep vienreiz gadā, Jaungada sagaidīšanai.

Itālija.
Vecgada vakarā itāļi no mājām izmet visas nevajadzīgās mantas: sistus traukus, saplēstu apģērbu un citas vecas mantas.

Spānija.
Spānijā ir viena ļoti interesanta un populāra tradīcija, kura visos cilvēkos izraisa ļoti daudz prieka. Pusnaktī, kad pulkstenis sit divpadsmit, katram spānim vajag apēst divpadsmit vīnogas. Atskanot vienam pulksteņa sitienam ir jāapēd viena vīnoga, atskanot pēdējam sitienam – mutē nedrīkst būt neviena vīnoga. Tas nav viegls uzdevums, tāpēc spāņi pirmos pulksteņa sitienus sagaida jau ar vīnogām pilnu muti, cenšas tās apēst un vēl pasmieties viens par otru.

Meksika.
Meksikā tieši tāpat kā Spānijā ir jāapēd divpadsmit vīnogas. Vēl, tam, kurš grib Jaunajā gadā satikt savu mīlestību ir jāuzvelk sarkana apakšveļa.

Skotija.
Skotijas iedzīvotāji ir ļoti viesmīlīgi un vecgada vakarā tie neslēdz durvis un jebkuru pazīstamu vai nepazīstamu sagaida kā gaidītu ciemiņu. Pusnaktīs visi iznāk laukā no savām mājām un dzied dziesmas.

Japāna.
Jaunais gads Japānā iestājas nevis pēc mūsu kalendāra, bet par tā iestāšanos tiek paziņots ar simts zvanu sitieni. Gaidot svētkus, japāņi savas mājas izrotā ar veselības un ilgmūžības simboliem – bambusa un priedes zariņiem, mājas priekšā taisa salmu putnubiedēkli, lai tas atbaidītu ļaunos garus. Vecgada vakarā japāņi lūdz piedošanu viens otram, bet Jaunā gada pirmajās dienās dodas ciemos pie saviem radiem un paziņām.

Ķīna.
Ķīnā Jaunais gads iestājas nevis 1. Janvārī, bet ar jauna mēness iestāšanos. Sākot ar šo dienu, 15 dienas, līdz iestājas pilnmēness, notiek svētku svinēšana. Pēdējā svētku dienā tiek rīkots laternu festivāls, visi iedzīvotāji piedalās laternu gājienā un priecājas līdz vēlai naktij.

Vjetnama.
Vjetnamā ir ticējums, ka cilvēks paliek vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet Jaunajā gadā. Šajā dienā ir pieņemts saviem tuviniekiem dāvināt ziedošu persiku koka zariņu, sēdēt pie kamīna, apspriest visu, kas notika iepriekšējā gadā un stāstīt pasakas.

Kuba.
Vecgada vakarā katrā mājā uz galda stāv trauks ar ūdeni, kuru pusnaktīs viņi izlej ārā pa logu. Tāds rituāls simbolizē attīrīšanos un skaidrību Jaunajā gadā.

Panama.
Panamā sadedzina visu ļauno. Tikai leļļu vietā viņi sadedzina ,viņuprāt, slikto cilvēku fotogrāfijas. Uz fotogrāfijām var būt attēloti atpazīstami un iespaidīgi cilvēki.

Venecuēla.

Venecuēlā Jauno gadu sagaida dzeltenā apakšveļā. Lai piepildītos vēlēšanās, tā jāuzraksta uz papīra un jāsadedzina.

Kā Jauno gadu sagaida citās pasaules valstīs

Jau pavisam ātri mēs atkorķēsim šampanieti, piepildīsim glāzes un pulkstenim zvanot, iedomāsimies vēlēšanos. Mandarīnu smarža, bengāļu ugunis, prezidenta runa, salūts – lūk, tipiskie Jaunā gada atribūti.
Es piedāvāju jums mazliet paceļot un tuvāk iepazīties ar citu tautu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijām. Aiziet!

Austrālija.
Austrālija Jauno gadu sagaida pati pirmā. Austrālijas iedzīvotāji paši pirmie sveic Jaunā gada ierašanos.
Jaunā gada sagaidīšanas laikā tur plosās karsta vasara, jo decembris un janvāris – vasaras mēneši. Šeit tiek rīkoti visiespējamākie bezmaksas šovi un koncerti.
Tieši pusnaktī visas ballītes tiek pārtrauktas, bet cilvēki sāk dūkt, svilpot, zvanīt zvaniņus. Tā tie aicināts Jaunais gads.

Anglija.
Anglijā ir pieņemts pasūtīt dāvanas Father Christmas ( burtiski tulkojot – Ziemassvētku tēvs). Lai saņemtu vēstuli, vajag to kamīnā sadedzināt, jo dūmi ir tie, kas nogādā vēstuli adresātam. Angļi ļoti nopietni izturas pret dāvanu pirkšanu. Ģimenē parasti notiek izloze – kurš kuram un ko dāvinās. Dāvanu vērtībai aptuveni ir jābūt vienādai.
Mūsdienās pasaulē ir ļoti samazinājusies vēstuļu un apsveikumu rakstīšana. Anglija ir viena no tām nedaudzajām valstīm, kura ir saglabājusi šo jauko tradīciju. Angļi apsveic savus radiniekus un draugus ar jaungada kartiņām, kuras tiek izsūtītas pa pastu.

Birma.
Starp 12 un 17 aprīli, viskarstākajās gada dienās, šajā valstī iestājas Jaunais gads. Svinēšana ilgst trīs dienas, bet svētku sākuma datumu valdība izziņo pirmssvētku sūtījumā. Mēs ticam Ziemassvētku vecītim, bet viņi – Lietus Dieviem. Lai piesaistītu Dievu uzmanību valstī tiek rīkotas sacensības, bet sievietes un bērni cenšas pēc iespējas vairāk trokšņot. Vēl šos svētkus sauc par ūdens svētkiem. Visi iedzīvotāji iznāk laukā uz ielas un aplej viens otru ar ūdeni.

Bulgārija.
Bieži vien šos svētkus sauc par Vasīlija dienu. Savu nosaukumu tas ir ieguvis pateicoties Svētajam Vasīlijam. Jaunais gads nav tik ļoti svinēts kā Ziemassvētki. Jaunā gada galdam obligāti jābūt bagātīgi klātam, lai arī Jaunas gads būtu bagātīgs un dāsns. Jaunā gada naktī šauj petardes un salūtu.

Brazīlija.
Jaunais gads Brazīlijā – tie ir vasaras svētki, jo šajā laikā šeit ir ļoti karsts gada laiks un spīd spoža saule. Ja mēs esam pieraduši, ka Jaunais gads ir ģimenes svētki, tad tur viss ir otrādi. Jauno gadu ir pieņemts sagaidīt skaļās kompānijās, klubos, bāros, pludmalē.
Dāvanas tiek pasniegtas tīri simboliskas, jo lielo un nozīmīgo dāvanu laiks ir Ziemassvētki.
Brazīlijas kultūra ir sastopamas afrikāņu pagānu tradīcijas. Piemēram, ūdenī laiž baltus ziedus un sveces, iedomājas vēlēšanos.

Vjetnama.
Eglītes vietā šeit rotā mandarīnu kokus, persiku un aprikožu koku zarus. Šajā laikā zied daudz augļu koku, tāpēc svētki asociējas ar ziediem un to aromātu. Jaunais gads parasti iestājas starp 20 janvāri un februāra beigām. Ielas un mājas tiek rotātas ar ziedošiem koku zariem.
Jaunais gads tiek uzskatīts par ģimenes svētkiem un to sagaida ģimenes lokā. Bērni pirmie sveic vecāko paaudzi, bet vecāki saviem bērniem dāvina maisiņos naudu. Papīra naudai un monētām obligāti ir jābūt jaunām.
Pirms Jaunā gada ir pieņemts savākt bagātīgas dāvanas Budai un nest tās uz templi. Trīs dienas ielās notiek dažādi izklaides pasākumi, kuri beidzas naktī ar spilgtu, krāšņu pūķa gājienu.

Indija.
Indijā ir daudz jaunā gada sagaidīšanas datumu. Viss ir atkarīgs no reģiona. Eksistē arī oficiālais datums – 22 marts. Jaunais gads Indijā – tie ir ģimenes svētki, uz to pulcējas visi radinieki, arī attālie. Rietumu iespaids liek sevi manīt. Ļoti daudzi jaunieši iziet ielās dzied un lieto alkoholu. Jaunais gads ir vienīgā diena, kurā policisti var lietot mazliet alkohola.
Egles vietā rotā mango koku, mājas izrotā ar palmu zariem un virtenēm.

Jaungada uguņošana un tās vēsture

Jaunā gada sagaidīšana mums asociējas ar izrotātu eglīti, svētku galdu, jautru kompāniju un noteikti ar krāšņu svētku uguņošanu! Tā ir fantastiska prieka un līksmes sajūta, kura svinīgi pārņem sirdi, visu ķermeni un tu saproti – Jaunais gads ir klāt! Klāt jaunas apņemšanās, jaunas ieceres un jauni mērķi! Dārd svētku uguņošana, debesīs uzsprāgst miljoniem spilgtu gaismu: lodes, ziedi, zvaigznes krīt un lido virsū cilvēkiem, kuri noskatās šo fantastisko skatu. Mēs esam svētku sajūtas un jauno apņemšos izpildīšanas pārņemti. Mēs ticam un ceram!

Jā, uguņošanu var uzskatīt par vienu no spilgtākajiem pasaules izgudrojumiem. Tā neapgrieza pasauli kājām gaisā, bet padarīja to skaistāku. Tik tiešām, uguņošana ir lieliska glezna, kuru ir radījis cilvēks pats ar savām rokām.

Daudzām senajām tautām uguns ir bijusi cieņā, tā tika izmantota svētkos. Iesākumā svētku uguņošanas bija ļoti primitīvas: kūra ugunskurus, izmantoja mazas uguntiņas , lai radītu līdzīgas iluminācijas. Senajā Grieķijā un Romā bija svētki Lampadario, kuros cildināja Dievieti Minervu un Dievu Vulkānu. Šajos svētkos obligāti bija jāpasakās Dievam, kurš dāvāja cilvēcei uguni, Prometejam. Tāpēc šajos svētkos Grieķijas un Romas iedzīvotāji sadedzināja ļoti lielu daudzumu gaismas ķermeņu un cerēja uz Dievu žēlastību. Līdzīgi svētku bija arī Ēģiptē.

Senā Ķīna – uguņošanas dzimtene. Zinātnieki uzskata, ka tieši Hana dinastijas ķīnieši (206. – 220. gs. p. m. e.)pirmie ieraudzīja bambusa dīvainās īpašības: aizdedzināts, tas sāka sprakšķēt un tad skaļi uzsprāga. Šāds sprādziens biedējoši iedarbojās uz māņticīgajam ķīniešiem, tāpēc tie to nolēma lietot aizsardzībai pret tumšajiem spēkiem: tika uzskatīts, ka ļaunie gari baidās no skaļām skaņām , tātad, tādā veidā tos var aizbaidīt projām… Tā degošais bambuss kļuva par neatņemamu Ķīnas notikumu: kāzu, bēru, reliģiozo rituālu sastāvdaļu.

Degošais bambuss bija mūsdienu uguņošanas priekštecis, kurš varēja sākt pilnvērtīgi attīstīties ar šaujampulvera attīstību. Ķīnas kultūrā ir vairākas leģendas, kuras ir saistītas ar uguņošanu. Viena no tām stāsta, ka šaujamais pulveris tika izgudrots pavisam nejauši. Viens no Ķīnas armijas pavāriem, kurš kopā bija sajaucis salpetri, sēru un kokogles, nejauši maisījumu iemeta ugunī. Uguns liesmas nokrāsojās košās krāsās, kuras, kā brīnums, nenobiedēja pavāru, bet izraisīja viņā interesi un viņš sāka eksperimentēt: sapildīja maisījumu bambusā un aizdedzināja to. Sprādziens bija biedējošs. Tieši šis, trīs sastāvdaļu maisījums, kā vēsta leģenda, kļuva par pamatu pirmajai uguņošanai.

Leģenda lai paliek leģenda, bet Ķīnas alķīmiķu varenais izgudrojums ir licis pamatu mūsdienu uguņošanai. Jaunā maisījuma rašanās atvēra durvis jauniem eksperimentiem. Un novatori steidzās to izmantot. Mēs varam tikai iedomāties, kāds milzīgs un iespaidīgs spēks bija sprādzienu eksperimentiem. Šaujamā pulvera īpašības tika pienācīgi novērtētas un eksperimenti varēja turpināties.

Laimes liešana

 

Laimes liešana vecā gada vakarā ir viena no mūsu pazīstamākajām jaunā gada tradīcijām, un, šim zīlēšanas paveidam ir diezgan sena vēsture, kas nākusi jau no senās Romas. Senajos laikos Romā Alvas un Svina sakausējumus izmantoja tieši tādiem pašiem mērķiem, kā to dara cilvēki pašlaik, proti, lai zīlētu nākotni, bet Romieši to darīja nevis tieši jaungada svinību laikā, bet gan visu cauru gadu, un bija speciāli zīlnieki, kas ar to nodarbojās. Bet ja skatāmies, kā šī tradīcija ienākusi pie mums, tad tā sākotnēji no Romas pārņemta Eiropas vidienē, bet lēnām atnāca arī līdz mūsu galam, un tieši Baltijas valstīs un šinī apvidū Laimes liešanas tradīcijas ir visspēcīgākās un tas varētu būt izskaidrojams ar cilvēku ticību vai arī ticēšanu mistiskām lietām un šādiem nākotnes pareģošanas veidiem.

Laimes liešanas tradīcijas arī pie mums gadu gaitā ir mainījušās un pēdējos gados vairs laimes liešanas metāla gabaliņus neveido horoskopa zīmju formās, bet gad tās veido tieši sirsniņu, sniegpārslu un ziemeļbriežu veidolā, un tas ir tāpēc, ka daudzi cilvēki beidzot ir sapratuši, ka horoskopa zīmēm nav nekāda nozīme, un tās nevar paredzēt nedz nākotni un tās arī neko nenosaka. Bet ko gan tas saka par visu šo laimes liešanas industriju? Manuprāt, tā lēnām bet noteikti izputēs, jo cilvēki paliek arvien gudrāki, un, lai gan, iespējams, daži indivīdi vienmēr pieturēsies pie šīm tradīcijām, tomēr lielākos vilcienos šī tradīcija varētu lēnām izzust.

Kā pareizi jālej laimes?

Bet kamēr pagaidām vēl šī tradīcija ir visai aktuāla, tad noteikti mums būtu jāzina, kā tad ir jālej laimes un, tiem, kas to nekad nav darījuši ir jāzina arī daži piesardzības paņēmieni. Vispirms jau no šī metāla sakausējuma ir jāizņem zīmīte, jeb novēlējums, jo, kad metāls būs izkusis, to izdarīt vairs nebūs iespējams. Parasti cilvēki tieši šai nodarbei iegādājas speciālu kausiņu, jo ēdiena kausā paliks nogulsnes, ko nevarēs nomazgāt, tāpēc labāk izmantot kādu dziļu un tieši šai lietai paredzētu kausiņu. Metāla sakausējuma gabaliņu ieliec šinī metāla kausiņā un ar virtuves cimdu to turot liec to uz atklātas gāzes plīts liesmiņas. Pirmajam laimes lējējam šis process būs visilgākais, jo ir jāgaida, kamēr viss kausiņš uzkarst, bet pārējiem jau tam vajadzētu notikt daudz ātrāk. Kad kauss būs sasniedzis īsto temperatūru, sakausējums sāks ātri kust un kad tas būs pārvērties par šķidrumu, tad to ar vienu strauju kustību vajadzēt mest ar ūdeni piepildītā spainī vai bļodā. Nevajadzētu šo šķidro metālu nest pāri istabai vai mēģināt to iemest spainī pa gabalu, un to vajag darīt mierīgi, lai neapdedzinātos un negūtu citas kaites. Kad laime ir izlieta kausiņu vari dot nākamajam, bet pagaidi mazliet, lai metāls aukstajā ūdenī atdziest, pirms to aiztiec!

Izlietā objekta atpazīšana notiek pēc tam visu draugu lokā, kas piedalījušies procesā, kad visi apskata viens otra izlējumus un mēģina kopistiski nospriest pēc kā tad šis veidojums izskatās. Protams, tam nav nekāda saistības ar īsto nākotnes zīlēšanu, bet daudzi cilvēki šinī procesā saskata izklaidi un tāpēc katra jaunā gada sākumā šādā veidā mēģina paredzēt visa gada iznākumu.